Starptautiskā piknika diena tiek svinēta 18. jūnijā. Tomēr atkarībā no laika apstākļiem un nacionālajām tradīcijām katrā valstī šim pasākumam ir savs iecienītais laiks. Mūsu valstī piknikus parasti rīko pavasara svētkos maijā, kad mēs uzaicinām ciemos visus radiniekus un draugus, nodrošināmies ar pārtiku un dodamies uz parku, mežu vai iekārtojamies upes vai ezera krastā, lai ceptu šašliku.

ASV iedzīvotājiem visiecienītākā diena atpūtai dabā ir 4. jūlijs – Neatkarības diena, ko ar prieku svin visi amerikāņi. Šajā dienā pat pašā mazākajā pilsētiņā tiek rīkoti gadatirgi un festivāli, parkos tiek izvietoti gari galdi, pie kuriem, atnesot savus produktus, var sēsties visi, kuri vēlas, arī tad, ja draugu pulks ir ļoti liels. Itālieši piknikus mēdz rīkot Lieldienu brīvdienās, bet, precīzāk, Lieldienu pirmdienā, kuru viņi maigi sauc par eņģelisku vai Pasquetta – mazajām Lieldienām. Tie ir vieni no visģimeniskākajiem svētkiem valstī, – tajos pulcējas visas paaudzes, bet uz galda noteikti tiek liktas krāsotas olas, svaiga maize, salami un omlete itāliešu gaumē – frittata. Japānā par tradicionālo laiku piknikiem uzskata koku – plūmju un sakuru – ziedēšanas periodu. Hanami tradīcija jeb ziedu vērošana radās jau III gadsimtā, kad imperators ar galminiekiem devās vērot ziedošos kokus, līdzi ņemot vieglas uzkodas un dzērienus. Ar laiku tradīciju pārņēma arī valsts vienkāršie iedzīvotāji, un mūsdienās koku ziedēšanas laikā tūkstošiem japāņu dodas uz parkiem, lai kopā ar ģimeni un draugiem atpūstos zem ziedošajiem japāņu ķiršu kokiem. Par koku ziedēšanas sākumu tiek paziņots pat nacionālajā televīzijā un radio, lai iedzīvotāji paspētu to izbaudīt, jo koku ziedēšana pat labā laikā un bezvēja apstākļos ilgst vien 5–10 dienas. Dienvidkorejas iedzīvotājus slikti laika apstākļi nepavisam nebiedē, tāpēc viņi ir gatavi rīkot piknikus gan ziemā, gan vasarā, turklāt viņi tos rīko ne tikai parkos, bet pat stadionos un pilsētas laukumos. Tomēr visiecienītākā piknika vieta korejiešiem ir kalni nacionālajos parkos, kuru valstī patiešām ir ļoti daudz. Francijā visiecienītākā atpūtai svaigā gaisā ir Bastīlijas ieņemšanas diena (14. jūlijs). 2000. gadā francūži pat sarīkoja grandiozu nacionālo pikniku visā valstī. Kā vēsta dažādi informācijas avoti, lai nosvinētu šos svētkus jaunajā tūkstošgadē, piknikā piedalījās līdz 4 milj. cilvēku un 337 pilsētas un ciemi. Taču oficiālais rekords pieder Kanādas iedzīvotājiem, kuri 2015. gadā uzklāja piknika galdu, pie kura pavisam droši varēja apsēsties vairāk par 500 cilvēkiem. Tas notika Durhamas reģionā festivāla laikā par godu ražas novākšanai. Taču arī tad, ja jūs neesat noskaņojies uzstādīt kādu pasaules rekordu, tas nav iemesls, lai, uzrotot piedurknes, neķertos pie piknika organizēšanas. Obligāti iepriekš pārbaudiet, kādi būs laika apstākļi, kā arī vietu, kur jūs gatavojaties rīkot pikniku. Aprēķiniet arī aptuveno produktu un dzērienu daudzumu, lai visi būtu paēduši un daudz ēdiena nepaliktu pāri. Vienīgais, kas patiešām nebūs lieks nevienā piknikā, kurā ir daudz gaļas ēdienu un vīna, ir Borjomi, kas novērš asa un trekna ēdiena lietošanas sekas, tāpēc jau sen ir kļuvis par pastāvīgu pikniku cienītāju pavadoni.